Gaujmalas krastos

Draugs, ja kādreiz es pārnākšu mājās,
Būs jau cita, ko mīlēsi tu,
Tad es aiziešu Gaujmalas krastos,
Tur, kur kādreiz es tevi gaidīju.
Ievas Gaujmalā ziedēt kā senāk,
Runās krasts - tas, kas Gaujmalā bij`.
Manai sirdij vairs nebūsi mīļš tu,
Zudis viss - arī tu, man gaišais draugs.
Tad es noplūkšu ziedus no ievām,
Gaujas viļņos lai tos kaisītu,
Lai tie kopā ar zudušo mīlu,
Ietu projām un tālāk peldētu.