Kafijas kruze

Bet es neparko tos neatdotu,
Tos vienkāršos rītus mūsējos,
Bet es neparko to nepārdotu,
To kafijas krūzi tavējo,
Tā jau ilgi stāv te plauktā,
Tā jau ilgi atpūšas,
Tā jau ilgi gaida tādus brīžus,
Vienkāršus un nesteidzīgus, pierastus un nesavtīgus.
Bet nu vairs neko,
Mums jāpārdzīvo,
Tos vientuļos mirkļus, pelēkos,
Es visu atdotu lai tik redzētu,
To kafijas krūzi pielietu,
Tā jau ilgi stāv te plauktā,
Tā jau ilgi atpūšas,
Tā jau ilgi gaida tādus brīžus,
Vienkāršus un nesteidzīgus, ierastus un nesavtīgus.
Tā jau ilgi stāv te plauktā,
Tā jau ilgi atpūšas,
Tā jau ilgi gaida tādus brīžus,
Vienkāršus un nesteidzīgus, pierastus un nesavtīgus.
Tā jau ilgi stāv te plauktā,
Tā jau ilgi atpūšas,
Tā jau ilgi gaida tādus brīžus,
Vienkāršos un nesteidzīgus. pierastus un nesavtīgus.