Uz strauja gaujas krasta

Uz strauja Gaujas krasta,
Aug ieva ziedoša.
Gar krastmalu iet meitēns,
Ar baltu rozīti.
Tā lēni tuvojāsi,
Grib roz’ pie krūts man spraust.
Ej nost, ej nost no manis,
Tu, lielā viltniece.
Tu manu uzticību,
Par velti valkāji.
Un manu mīlestību,
Zem kājām samini.
Tas Tēvs, kas augšā klausās,
Tas tev to atmaksās.