Dzerot ūdeni no akas

Atzīšanās mēles galā paklupa un iegāzās,
Bezdibenī, sapņu malā, uzbāzīgās atmiņās.
Domu graudi oreolā karuselī savērpās,
Bezgalīgi garā molā ilgu jūrā iestiepās.
Dzerot ūdeni no akas,
Nedrīkst turēt acis ciet,
Tad var redzēt, kas tev blakus,
Fortūna vai kara dievs.
Tad var redzēt, kas tev blakus,
Fortūna vai kara dievs.
Balti vārdi ugunskurā melnā darvā pārvērtās.
Citi vēji, citās burās pūta tiesu atvarā.
Gaidīji tu mani nākam nebeidzamā nomodā,
Bet tad viss no gala sākās tādā pašā kartībā.
Dzerot ūdeni no akas,
Nedrīkst.