Ābeles

Paiet vasara kāda, novīst ceriņi, ievas,
Tu noplūc pa vienai, lai meitenei tiek,
Jo nāks rīts, un nosals ābeles ziedā,
Ābeles baltas kā sniegs,
Pat aiz 7 kalniem, Tevi nemīlēs vienmēr,
Un turpinās sapnis, vien kamēr ir nakts,
Jo nāks rīts, un kritīs ābeles ziedā,
Ābeles baltas kā sniegs,
Piedziedājums:
Asaras karstas, jauc ziedus ar vēju,
Kur laimīgs kā bērns, reiz skrēju cik spēju,
Asaras karstas, jauc ziedus ar vēju,
Un atkal Tu palicis viens,
Dziest ugunis zālē, atkal sveces tiek bālas,
Un stunda no stundas, vēl vairāk mūs šķir,
Jo jau rīts, un nosalst ābeles ziedā,
Ābeles baltas kā sniegs.