Dzīves vismelnākā stundā

Pajautā savai sirdij,
Vai tiešām vari tu spēt,
Dzīves vismelnākā stundā,
Nenodrebēt,
Pajautā savai sirdij,
Vai var tev tā atbildēt,
Kad jācieš būs lielākās sāpes,
Vai spēsi tu izturēt,
Tādi bija strēlnieki,
Gāja tie mirt par lietu,
Un ja vajadzēs tev,
Vai arī tu ietu?
Vai spēsi beigt vaimanāt, gausties,
Un droši uz priekšu lauzties,
Caur nepārvaramiem šķēršļiem,
Caur asmeņiem dzeloņiem, ērkšķiem,
Dzīvību vienīgo ziedot,
Par samaksu viņu iedot,
Lai cilvēku tūkstoši simti,
Brīvai nākotnei dzimtu,
Ja zini, ka vari, tad celies,
Tver ieroci, rindā stājies,
Jau šonakt tev niknākā kaujā,
Savu dzīvību atdot būs jāiet,
Dreb bruģis smago soļu vienotā taktī,
Iet latvju pulki projām naktī,
Ei, puikas, vēl pagaidiet mazliet,
Es arī vēlos jums līdzi iet.