Dvēseles bezvējš.

Kad dvēselē bija pilnīgs bezvējš,
Un sirds pukstēja do minorā,
Tad laikam jāpaceļ mastos bija buras,
Lai smagie enkuri nenovelk tevi uz grunts,
Tu aizbrauci rītausmā ar busiņu mazo,
Un atstāji mājās visu kas mīļš,
Būs Parīze, Londona un Dublina zaļā,
Oslonas, Stoholmas klinšainais krasts,
PIEDZ:
Lai jūs noglāsta Vidzemes pakalnu vējš,
Kurš smaržo kā Zemgalē tiķo nopļautais siens,
Lai jūs sasilda Latgales pelēkais māls,
Un Kurzemes turīgais rudzu lauks,
Cik spārnu vajag lai lidot tu varētu,
Cik sauli vajag lai savu zemi mīlētu,
Cik vēju vajag lai neaizmigtu, ceļu redzētu,
Cik gadu vajag lai tomēr tu atgrieztos,
Kad dvēselē vairs nebūs bezvējš,
Un sirds jau pukstēs do mažorā,
Lai tu zini cik droši ir atgriezties mājās,
Kur skanēja tavs skolas pēdējais zvans.
Piedziedājums:
1*
-
Piedziedājums:
1*
Rudzu lauks.