Kabare

KABARE,
Vakarā kad ielas klusas,
Vīrs no darba mājās lien.
Rokas, kājas nogurušas,
Acis raugās lejup vien.
Ejot garām kādam logam,
Gaisma viņam silti māj.
Nams šis līdzinājās krogam,
Pēkšņi vīrs kā noburts stāj.
P.
Nost ar visām dzīves likstām (emocijām sliktām)
(Nāc un)Dejo mūsu kabarē.
Ķibeles lai paliek citiem,
Pietiek kreņķēties! (Vai ne? )
Apkārt apreibusi aura,
Vīna smarža, dzīves prieks.
Kam vien kabatas nav cauras,
Iekšā aicināti tiek.
Bārmens margaritas salej,
Polku spēlē pianists.
Vientuļš stūrī elpu atvelk,
Darbu beidzis policists.
Meitenes ar garām kājām,
Deju grīdai trūkties liek.
Vīri netaisās uz mājām.
Lai jau acīm prieciņš tiek.
Laiks šeit paskrien vēja spārniem,
Mirklī pazūd nogurums.
Un ja dzīves prieks draud pāriet,
Kabarē šis ir priekš (domāts)jums.