Mazais mērkaķītis

Tālā pasaul’s malā,
Kādā Havaj’s salā,
Dzīvoja reiz maziņš mērkaķīts.
Rāpās palmas galā,
Līda tumšā alā,
Vārdu sakot, bija nelaimīgs.
Piedziedājums:
Manu mazo mērkaķīti, ūūū,
Nepaliec par vientulīti viens pats tu.
Noglāstīšu tavu galvu, pieglaudīšu tavu spalvu,
Došu tevim mazu bučiņu.
(Došu mērkaķīgu bučiņu. )
Lielās mīlas mokās,
Aste sēri lokās,
Līdz tam jūt pat purva krokodīls.
Solās zemes lodi,
Izdauzīt kā bodi,
Ja bez mīlas jādzīvo ir šeit.
Te, lūk, kādā dienā,
Mērkaķīte viena,
Kautrīgi pa krūmiem tuvojās.
Mirdz tai zobi balti,
Eleganti, stalti,
Aste tai pa zemi vazājās.
Nu ir atkal labi,
Nu tie kopā abi,
Caurām dienām, naktīm staigājās.
Jūrā plīvo masti,
Krokodīls ar asti,
Aizgrābtībā slauka asaras.