Tā diena

Kur tās manas dienas prom kā skudras skrien,
Kurā vietā klāts tam svētku galds,
Atkal putekļainu ceļu mana veiksmes diena brien,
Kaut kur septiņjūdžu zābakiem,
Varbūt lemts rīt kā baltā zirgā,
Kurš apkalts zelta pakaviem,
Varbūt kārs atļaus iejāt kungu galmā,
Un palikt zirgā pat, ja kāds to gribēs tvert aiz iemauktiem,
Zibeņu vārti vēl vaļā nav vērti, aiz kuriem kāds dienu man kurs,
Dziestošas zvaigznes, buramie vārdi gaidīto dienu man burs,
Atvērsies durvis un pieklauvēs burvis, un pateiks tā diena ir klāt,
Aizvakardienas būs pēdējās dienas, ko pusnaktī sadedzināt,
Bet vēl tas rīts, kurš nes to dienu,
Uz pusnakts kāpnēm kaut kur sēž,
Šķiet kādu brīdi tas atver manu logu,
Bet izrādās tas zvaigžņu vīnu naktī dzēris rīta vējš,
Zibeņu vārti vēl vaļā nav vērti, aiz kuriem kāds dienu man kurs,
Dziestošas zvaigznes, buramie vārdi gaidīto dienu man burs,
Atvērsies durvis un pieklauvēs burvis, un pateiks tā diena ir klāt,
Aizvakardienas būs pēdējās dienas, ko pusnaktī sadedzināt.