Plaukstas lieluma pavasaris
Diena sākas, kāpju uz svariem,
Manis pietiks vēl diviem pavasariem.
Piere rievās - kaujas pozā.
Mīļotā noņem tās brilles rozā.
Un kad modīsies no rīta,
Kā pēc darba padarīta,
Ķers pie kabatas, ne miņas,
Visas pazaudētas atslēdziņas.
A - HA,
Dzīve kā intervijas.
Vari!
A - HA,
Un kā tev iet, un ko tu dari,
A - HA,
Es raustu plecus - saku:
Gaidu plaukstas lieluma pavasari,
Mēles karstas, vārdi kad trinas.
Tā mēs dzīvojam, tā mēs svinam.
Kā pēc kaujas rudzulauks uz kraujas.
Viens otru mēs tad smēlām saujā.
Un kad modīsies no rīta,
Kā pēc darba padarīta,
Ķers pie kabatas, ne miņas,
Visas pazaudētas zelta atslēdziņas.
A - HA,
Likās nekad, bet ir jau klāt.
A - HA,
Un tūlīt iemācīsies staigāt.
A - HA,
Ko ar mums ar izdarīs,
Plaukstas lieluma pavasaris.
A - HA,
Dzīve kā intervijas.
Vari!
A - HA,
Un kā tev iet, un ko tu dari,
A - HA,
Es raustu plecus - saku:
Gaidu plaukstas lieluma pavasari,
A - HA,
A - HA,
A - HA,
Plaukstas lieluma pavasaris.
A - HA,
Likās nekad, bet ir jau klāt,
A - HA,
Un kā gan man to bija zināt.
A - HA,
Ko ar mums ar izdarīs,
Plaukstas lieluma pavasaris.
A - HA,
A - HA,
A - HA,
Plaukstas lieluma pavasaris.