Rudens vēji

Jau diezgan manā logā lietus lijis,
Un katra lāse tavu vārdu sauc,
Kaut nebūtu man tevis nekad bijis,
Bet rudens vējš tik izsmējīgi kauc,
Jūs, rudens vēji, nekaucat tik drūmi,
Kam velti vecās brūces vaļā plēst,
Vairs nereibinās mani ievu krūmi,
Tik atmiņas vēl sāp - tās grūti dzēst,
Bet kādreiz es par tavu sirdi smējos,
Tev liku savu mīlu ubagot,
Nu mana kārta sadegt rudens vējos,
Bez liesmas gruzdēt tev pat nezinot,
Nu zudis viss un pielijušas takas,
Un lapas pēdējās vēl aiznes vējš,
Tik mūsu vējš pie vecās akas,
Kā manu sirdi šonakt pušu plēš.