Ilgi nepalikt

Tumša iela, tās galā kāds,
Mēģina debesis uzrunāt.
Zem kājām klusām ledus kliedz,
Tev zvaigznes ar plaukstām neaizsniegt.
Piedziedājums:
Bet vai tāpēc ir jānoskumst,
Un jāienīst jauna diena?
Ir jācenšas katram no mums,
Ilgi nepalikt vienam.
Stikla lauskās atspīd zemeslode,
Tālumā atskan neskaidri soļi.
Apsnidzis akmens aizripo tālāk,
Un pakrīt uz ceļiem ietves malā.
Piedziedājums.