Mūsu mīlestība

Es zinu, ka mēs vēlreiz satiksimies,
Tik jautājums ir, kad tas būs un kur.
Par spīti tam, ka nelabvēlīgs liktens,
Mūs katru savā pasauls malā tur.
Vai satiksimies kādā ielas stūrī,
Kuram daudzreiz būs jau mainīts nosaukums,
Vai uz mīlētāju nosēdēta sola,
Kuram blakus Vērmaņparkā lauvas skumst.
Piedziedājums:
Kā rietumvēji, kas krastā pūš,
Aiz kāpām aizķēries mums mūžs.
Zem priežu zariem, kur virši zied,
Vējš vienmēr veco šūpuļdziesmu dzied.
Kad lidlaukā tu smaidot nāksi pretī,
Tev rokās ziedēs desmit vasaras.
Tad grūti atšķirt būs, kas mirdzēs spožāk,
Vai tā rasa ziedos būs, vai asaras.
Vēlāk roku rokā staigāsim pa ielām,
Mums kā ēnas gadu simti līdzi ies.
Kamēr saule vien virs Rīgas torņiem spīdēs,
Mūsu mīlestība nekad nebeigsies.
Piedziedājums:
Es zinu, ka mēs vēlreiz satiksimies,
Tik jautājums ir kad tas būs un kur.
Par spīti tam, ka nelabvēlīgs liktens,
Mūs katru savā pasauls malā tur.
Kamēr saule vien virs Rīgas torņiem spīdēs,
Mūsu mīlestība nekad nebeigsies.
Kamēr saule vien virs Rīgas torņiem spīdēs,
Mūsu mīlestība nekad nebeigsies.