Paldies, ka tu man esi

Jel noliec galvu man uz pleca,
Vari neteikt pat neko.
Skan kāda melodija vecā,
Stāstot klusi mums kaut ko,
Par veco parku, kur reiz rītu,
Klusos čukstos gaidījām.
Uz mitrā asfalta ar krītu,
Mēs savus vārdus rakstījām.
Piedziedājums:
Paldies par rītu, ko man nesi.
Paldies par ausmu pamalē.
Paldies, ka tu man tāda esi,
Šai atvēlētā pasaulē.
Paldies par vakaru un dienu.
Paldies par visu, kas vēl būs.
Un paliec tāda kāda esi,
Ar tavas plaukstas sargā mūs.
Tev likās vakari par īsu,
Man pārāk ātri ausa rīts,
Un, redzēt krītam zvaigzni īstu,
Bij’ mūsu sapnis nedalīts.
Tā aizies laiks, un mēs joprojām,
Pa retam kaut ko gaidīsim.
Un tā kā toreiz abi zinām,
Viens otra sirdis sildīsim.
Jel noliec galvu man uz pleca,
Vari neteikt pat neko.
Skan kāda melodija vecā,
Bet tālāk stāsts vairs nav par to 3x.