Edavārdi ft. jol - galotnēs ii
Reizēm traucē, ja mani māc tie kas nezin īsti,
Daži grib man laupīt laimi, iktā priekam deficīts ir,
Skatos tik uz dažiem, kad es slepus radu songus,
Zini, reizēm intīmākais ir tas acu kontakts,
Es bliežu cīgas, tad kad visi zaļo,
Es turu distanci, kā citi rajonu,
Malā stāvot reizēm skauž, ja cits dara,
Bieži sasveros uz kreiso pusi, ja man sirds smaga,
Brīžiem miera arī sajūtu šai pasaulē,
Bet viss iet aplī, tad tu dabū to tad pazaudē,
Tā galu to gribu redzēt, tā kā lēdiju plikumus,
Vai par to ir sods, es gribu pārkāpt Mērfija likumu,
Man noderētu labāk nekā dzīres un pārtijs,
Tā sajūta kad pirms tu met tu zini, ka trāpīs,
Moš to atradīšu, sevī sliņķis tad pārspēš,
Kad ārā izmetīšu kādu riņķi, kā glābējs,
Kaut kas man šodien pieskārās,
Tas bijas kluss un bija skaists kā sniegs,
Es vakar skrēju un neredzēju,
Bet šodien kā jau kuru dienu apstājos,
Apstājos un dzirdu sirds kā pukst,
Viens divi trīs un esmu augšā jāāā,
Mākoņi man sejā skrie kā pieneņpūkas vējā,
Silti man kaut kas balts man pāri līst,
Kad šķied, ka zinu savu ceļu un likteni,
Beigās visi kājām gaisā itkā lektu ar izpletni,
Kas dod spēku man, kad sevi es izsmeļu,
Iedvesma - tā ir mana meka ko izceļ,
Kaut ilgāk ar šo vilne es te pabūtu kopā,
Kā adatu nariks es gribu dabūt to rokā,
Tas ir blakus, man nevajag palīdzību ar šo,
Tas ir tuvu, bet tik tālu lai pacīnitos par to,
Es dariju, tad kad teica aizveries maita,
Arī gadus tērēju, itkā varu aizņemties laiku,
Sūdus runāju tagad teksti pilni ar bombām,
Daudz pretstatu dzīvē, bet kas ir bilde bez kontrasta,
Ķeru sajūtas vārdos ar katru darbu un šo,
Lai katra dziesma par mieru ir kā karte uz to,
Varbūt atvedīšu viņu par spīti tai lažai,
Neturēšu, ja tas prom ies, jo ja mīli, tad palaid,
Un būs labi saka tie kas jūt ar sirdi,
Es gribu tikmēr nomanīt to būs ar ir,
Līdz iedvesama beigsies, jā tas šķiet sūdīgi,
Bet beigas ir sākums un tā tas iet mūžīgi.
Tur egļu galotnēs ir šaubas,
Tās dzird un tās jūt, kā tev iet,
Tur augstu augstā galotnē,
Šodien kā jau kuro dienu attopos,
Attopos un dzirdu sirds kā pukst,
1, 2, 3 un esmu augšā jāā,
Mākoņi man sejā skrie kā pieneņpūkas vējā,
Silti man kaut kas balts man pāri līst.