Par tevi

Skaties kā vējš, taureni aiznes,
Redzi, kā mēness, apsargā zvaigznes,
Viņas tik spoži, bet vientuļi mirdz,
Veroties viņās - skumja kļūst sirds.
Laikam mēs bijām, viens otram par tuvu,
Ja reiz par nastu, Tev pamazām kļuvu,
Laikam jau pati, Tu zini, kāpēc?
Aiziet prom nāksies, kaut ilgi vēl sāpēs.
Piedziedājums:
Un kad pie debesīm mēness kāps bāls,
Mūsu laiks vairāk man neliksies tāls,
Jo arvien sāpīgāk sajūtu es -
Un kad pie debesīm mēness kāps bāls,
Mūsu laiks vairāk man neliksies tāls,
Jo arvien sāpīgāk sajūtu es -
Grūti bez Tevis, uz šīs pasaules.
Skaties kā vējš, taureni aiznes,
Redzi, kā mēness, apsargā zvaigznes,
Viņas tik spoži, bet vientuļi mirdz,
Veroties viņās - skumja kļūst sirds.
Piedziedājums:
Un kad pie debesīm mēness kāps bāls,
Mūsu laiks vairāk man neliksies tāls,
Jo arvien sāpīgāk sajūtu es -
Un kad pie debesīm mēness kāps bāls,
Mūsu laiks vairāk man neliksies tāls,
Jo arvien sāpīgāk sajūtu es -
Grūti bez Tevis, uz šīs pasaules.
Un kad pie debesīm mēness kāps bāls,
Mūsu laiks vairāk man neliksies tāls,
Jo arvien sāpīgāk sajūtu es -
Un kad pie debesīm mēness kāps bāls,
Mūsu laiks vairāk man neliksies tāls,
Jo arvien sāpīgāk sajūtu es -
Grūti bez Tevis, uz šīs pasaules.