Kam tu raudi māmulīte

Dēliņ, manu zilacīti,
Vēl tik nesen šūpulī,
Šūpoju es tevi viegli,
Sedz’ ar savu lakatiņ’.
Aizvirmoja baltas ziemas,
Aižiedēja vasaras,
Tu jau margrietiņu pušķi,
Nāc un manās rokās liec.
Piedziedājums:
Kam tu raudi, māmulīte?
Tu man šajā pasaulītē,
Baltiem ziediem apberama,
Siltiem glāstiem mīļojama.
Mana baltā māmulīte,
Es tik tava atvasīte,
Ziedēšu pat tad, kad sniegi,
Tavus matus apsegs liegi.
Dēliņ manu, vanadziņi,
Manu mazo auklējum,
Tev vēl tāls tas ceļš, pa kuru,
Atnāks sveša tevi ņemt.
Kāda cita mīlestība,
Nāks un paņemt tevi projām,
Atstāsi man atmiņas,
Ciemā nāksi brīvdienās.
Piedziedājums:
Un, kad ziemeļvēji sūri,
Atnāks manus zarus lauzt,
Neaizmirsti, ka pēc manis,
Tev vēl skaistāk vajag plaukt,
Nesi savā dvēselītē,
Trīs sarkanas uguntiņas,
Lai no tevis silti staro viss,
Kas paliks tev no manis.
Piedziedājums:
(2x)