Veltījums pusnaktij

Ko tu, draudziņ, gudro?
Ka nu tik skumīgs prāts,
Pat, ja ūdens plūdi,
Es nesaukšu vairs: “Nāc. ”
Tur, kur mūsu parciņš,
Tur tagad staigās vējš,
Ja jau kāds sev patīk,
Lai sēž viņš narcisēs.
Tu nenāc man līdz.
Tālāk es iešu viena pati.
Kas pavadīs? -
Mēness un lielie greizie rati.
Spoguļojies tālāk,
Ikvienā vitrīnā,
Mēness saudzē zāli,
Kā raudiens rasa nāk.
Pārāk vēlu, draudziņ,
Bet nu jau laikam - draugs,
Suns uz siena kaudzes,
Šonakt ilgi kauks.
Tu nenāc man līdz.
Tālāk es iešu viena pati.
Kas pavadīs?
Mēness un lielie greizie rati.