Sapņu bites

Mežs jau kails un salna pļavā,
Ai cik neprātīgi snieg,
Manām bitēm sapņu dravā,
Dziļi, dziļi jāiemieg.
Jāiemieg lai tālā martā,
Atkal spētu spārnus plest,
Tur kur kraujā neuzartā,
Ievas prot vēl skumji dvest.
Bites, manas čaklās bites,
Ja jums kādreiz spēka trūks,
Ticiet puteņi reiz mitēs,
Lūpas medus smaržu sūks.
Un mēs pazudīsim ziedos,
Kas mums pāri birs kā sniegs,
Viena sirds tad otrai piedos,
Cita, dzērvēm līdzi kliegs.