Ceļa spieķis dārgs un svēts

Ceļa spieķis dārgs un svēts,
Manai rokai novēlēts:
Debess viņu dāvina,
Debesis tas parāda.
Ticību sauc spieķi dārgo,
Spēcīgu tā dara vārgo;
Un kaut zeme, debess zūd,
Sirds tad viņā mieru jūt.
Un kāds eņģels mīļš un maigs,
Skaists kā paša Dieva vaigs,
Mīt man dvēsles dziļumā,
Dieva ceļus parāda.
Mīlestība dod man spēku,
Pārspēt pasauli un grēku,
Mūs par bērniem dara tā,
Ieved Tēva valstībā.
Un tur debess dzidrumā,
Spīd man zvaigzne vienīgā;
Gaiši viņa vizuļo,
Zemes bērnu ielīksmo.
Cerība ir zvaigzne spodra,
Viņu redzot, sirds top modra,
Un aiz nāves ielejas,
Gaida mājas mūžīgas.