Tā kā sievietes

Cik glīta veste iznāk drēbniekam,
Tik ļoti bieži paklupt sanāk man.
Cik viegli ieslīd roka kabatā,
Tik viegli noslīkt jaunā atvarā.
Tā kā sievietes no skaistuma,
Vairāmies mēs sava maiguma.
Kaunoties, mēs pazaudējam to,
Savu sirdi vienu vienīgo.
Kā izaudzēta roze dārzniekam,
Tiek izraudzīta cūka miesniekam.
Ja sacerēta dziesma jaunībā,
Tā tiek nodziedāta sirmā vecumā.
Skatoties, mēs acīs nododam,
Un pie citām acīm aizejam.
Maldāmies kā pārslas putenī,
Paliek tikai vārdi akmenī.