Mātei latvijā

Jau trešo gadu desmitu laika dzirnas maļ,
Māte savus dēlus vēl tik gaida atpakaļ.
Bet velti gaida vecāko, to aiz Jeņisejas,
Bads un aukstums viņu tur sen jau nobendējis.
Vidējais dēls mīlēja savu zemi tā,
Nevarēja aiziet prom no dzimtā pagasta.
Vēl pēc kara gadus trīs vajāts viņš, bet brīvs,
Un, kad viņu ielenca, viņš nepadevās dzīvs.
Par jaunāko tik zināms vien, ka viņš Austrālijā,
Kaut kur dziļi tuksnesī tagad zeltu sijā.
Kaut svelme neizturama tā kā velna rijā,
Bet mūsējos tas nebaida, tie tik zeltu sijā.
Dažs krīt kā briedis Kurzemē, cits saļimst Sibīrijā,
Bet mums kaut kā ir laimējies, mēs varam zeltu sijāt.
Jau trešo gadu desmitu laika dzirnas maļ,
Māte savus dēlus velti gaida atpakaļ.