Cik mirdzoša bij šodien jūra

Cik mirdzoša bij šodien jūra,
Un krastā atspulgoja vieglums liegs.
Pļavām, pakalniem un kokiem ir savāds skaistums,
Un rozēm plaukstot ir brīnišķīgs sārtums dots.
Kad līdzās man tu, lēnām ejot,
Pret saules rietu vakarā šai skanīgā,
Matu cirtās slēpi seju un reizē remdēji,
Visas manas bēdas, sniedzot pirmo skūpstu man.