Senam draugam

Senais draugs, es ilgi tevī skatos,
Pagātne no mūžu dzelmes kāpj.
Tev jau sarma sabirusi matos,
Sirdī rēta nemitīgi sāp.
Gadu trauksmei strauju vēju gaita,
Tālā vasara man atkal prātā nāk.
Naktīs lūgšanu sirds viņai skaita,
Elpa žņaudzas, acis raudāt sāk.
Redzu dārzus pirmo ziedu skavās,
Mežos atbalss ieskanas un rimst.
Vai tāpat vēl rasa spīgo pļavās?
Vai tāpat vēl sirdīs mīla dzimst?
Senais draugs, šalc bērzos rudens vēji,
Zelta putni loga rūtīs plok.
Vai tu manās acīs neredzēji -
Mīlā sirds uz tevi sāpēs smok.