Zibsnī zvaigznes aiz daugavas
Sniegi sniga āriņos,
Balti jāja karavīri.
Tālu bija nepazinu,
Vai nav mani bāleliņ,
Zibzsnī zvaigznes aiz,
Daugavas Melnajos debešos,
Saku dieva eņģelīši ne,
Būs miera Šai zemē,
Saule gaisu sajaukusi,
Aizsasprieda ozolā,
Kungi, karu sacēluši,
Sauca manus bāleliņ.
Pēr kalniņu vējiņš pūta,
Putas grieza ezerā.
Bālenītis karā jāja,
No akmeņa sirdi ņēma,
Kur, māmiņ, tu sēdēji,
Karavīrus lolodama?
Daugaviņas maliņā,
Dziļ asar pelcītē.
Kad dēliņ tu atnāksi,
No kariņa atpakaļ?
Tad māmiņa es atnākšu,
Kad zaļos sētas mieti.
Kad zaļos sētas mieti,
Kad sapuva akmentiņi,
Tad, māmiņ es atnākšu,
No kariņa atpakaļ.
Kas redzēja rīta zvaigzni,
Vakarā uzlecam?
Kas redzēja pārejam,
Karā dotu bāleliņ.