Plaukstas lieluma pavasaris

Diena sākas, kāpju uz svariem -
Manis pietiks vēl diviem pavasariem,
Piere rievās, kaujas poza,
Mīļotā, noņem tās brilles rozā,
Un kad modīsies no rīta,
Kā pēc darba padarīta,
Ķers pie kabatas - ne miņas,
Visas pazaudētas - atslēdziņas,
Dzīve kā interviju svari,
“Un kā tev iet un ko tu dari? ”
Es raustu plecus, saku: “gaidu,
Plaukstas lieluma pavasari”
Mēles karstas, vārdi kad trinas,
Tā mēs dzīvojam, tā mēs svinam,
Kā pēc kaujas, rudzu lauks uz kraujas,
Viens otru mēs, kur smēlām saujās,
Un kad modīsies no rīta,
Kā pēc darba padarīta,
Ķers pie kabatas - ne miņas,
Visas pazaudētas - zelta atslēdziņas,
Likās nekad, bet ir jau klāt,
Un tūlīt iemācīsies staigāt,
Un ko ar mums, ar mums darīs,
Plaukstas lieluma pavasaris,
Dzīve kā interviju svari,
“Un kā tev iet un ko tu dari? ”
Es raustu plecus, saku: “gaidu,
Plaukstas lieluma pavasari”