Pie baltijas jūras

Pie Baltijas jūras, kur ziemelis šņāc,
Un daba vēl stingra un cieta,
Kur bangas pret klintīm šķeldamās krāc,
Tur latviešu dzimtenes vieta.
Tur vīri, kas klintīm līdzīgi, griež,
Pret aukām bez izbailēm krūti,
Un nešaubās arī, kad jāizcieš,
Daudz cīniņu sīvi un grūti.
Dod, debesu tētīt, tiem spēku aizvien,
Par gaismu un brīvību strādāt.
Lai negurst un nerimst pat nebaltu dien’
Par dzimteni pūlēties, gādāt.
Tad Latvija mūžam zaļos un zels,
Par spīti aukām un briesmām,
Un dēli tai diženu slavu cels,
Ar darbiem un varenām dziesmām.