Ēzelītis

Ēzelīti mīļais, ēzelīti mans,
Mugurā tev nasta, bet zem kakla zvans.
Ēzelīti, zvaniņš - tas ir liktens tavs,
Katram kaut kas jānes - ļoti smags un savs.
Ēzelīša liktens ēzeliski raud,
Ēzelīti piekrāpt ēzeliski draud.
Ēzelītim nastu uzkrauj mugurā,
Zvaniņš raud, bet lopiņš nenojauš nekā.
Ī - ī - ī - ā, lopiņš nenojauš nekā (2x)
Šodien ēzelītis, rīt jau tīģeris,
Ai, cik ātri visu pārvērš liktenis,
Šodien ēzelītis, nastu nesējs naivs,
Rīt jau, rīt jau, rīt jau - rīt jau strīpainais.
Zvaniņš raud, bet lopiņš, lopiņš spītīgais,
Nes un nes un pats sev, pats sev liekas skaists.
Satiku uz ielas ēzelīti es,
Saki, nelaimīgais, ko tu šodien nes.
Ī - ī - ī - ā, ko tu ko tu šodien nes (2x)
Ēzelītis dumjais acīs skatās man,
Gan jau nes tu arī - gan jau, gan jau, gan,
Ēzelīti, zvaniņš, tas ir liktens tavs,
Katram kaut kas jānes - tikpat svešs cik savs.
Ī - ī - ī - ā, tikpat svešs un tikpat savs (2x)