Nakts uz peroniem

Nakts uz peroniem tik silta kā suns,
Apkārt mums tikai vilcieni skumst,
Doties ceļā nav pienākums,
Nē, mums, tik ne mums,
Plaukstās siltums un apmulsums,
Mēness apmānīts, viņš domā, ka rīts.
Aizver acis, bet saki man - spīts,
Kur tu biji, kad nobijies, sirds,
Par mums, tik par mums.
Lūpās klusē mans jautājums,
Kāds būs rīts, kāds būs iznākums,
Un kam gan vispār bij jābūt starp mums?
Kā būs, ja nepāries,
Ja nepāries, ja nebeigsies?
Krūtīs pulsē mans apmulsums.
Prāts kā ugunskurs. tik piemet un deg,
Šķiet, jau visa ir bijis par daudz,
Šķiet, nekas vairs nav neatļauts,
Bet tev. tikai tev.
Lūpās klusē mans jautājums,
Kāds būs rīts, kāds būs iznākums,
Un kam gan vispār bij jābūt starp mums?
Kā būs, ja nepāries,
Ja nepāries, ja nebeigsies?
Lūpās klusē mans jautājums,
Kāds būs rīts, kāds būs iznākums,
Un kam gan vispār bij jābūt starp mums?
Kā būs, ja nepāries,
Ja nepāries, ja nebeigsies?
Krūtīs pulsē mans apmulsums.
Lūpās klusē mans jautājums.
Un kam gan vispār bij jābūt starp mums?
Kam gan vēl?