Esmu patiess

Tu esi kā zvaigzne debesīs tumšās,
Tu esi man prieks, manās acīs skumjās.
Pat kā par dievieti bezgalīgā sapnī,
Par Tevi man jādomā gan dienā, gan naktī.
Labāku par Tevi nekad nevarētu gribēt,
Es Tevi mīlu, un nekad nepārstātu Tevi mīlēt.
Jo esi mana pilnība tik salda kā medus,
Es kūstu no Tevis kā sakarsis ledus. Pavasarī, un es jūtos laimīgs,
Kad esi man līdzās, es vienmēr būšu smaidīgs.
Es palikšu viens, kad iegrimšu vientulībā,
Nēsmu Tev teicis kā viss ir diemžēl patiesībā.
Jo nēsmu Tev teicis kā viss ir diemžēl patiesībā.
PIEDZ.
Tā kā sirds to jūt,
Laikam nevar būt,
Redzu kā Tu skaties.
Vēl viens mirklis un,
Sapnis lēnām zūd -
Tāpēc esmu patiess.
Viss liekas labi, kad esam mēs kopā,
Bet šie vārdi ir maldi un tie nāk ar mokām.
Man ir jāatzīst, ka es nespēju tā melot vairāk,
Taisnība ir jāzina, jo tā būs mums labāk.
Lai cik tā arī nežēlīga no manis būtu,
Es vēlējos, bet nesanāca - man nav jūtu.
Esmu vainīgs un nevēlos, lai Tev sāp,
Piedod man, bet tur vairs nevar neko glābt.
Jo sākās viss šajā situācijā par ātru,
Mana sirds vēl sēro un tai daudz vēl ir sāpju.
Tu esi jauna un Tev viss vēl ir priekšā,
Laimīgs būs tas, kurš nāks manā vietā.
Un laimīgs būs tas, kurš nāks manā vietā.
PIEDZ.
Es zinu, ka šie vārdi ir kā trieciens tavā sirdī,
Bet saproti arī mani, kā jūtos šajā mirklī.
Kad pats sevi nosodu par izdarīto kļūdu,
Man tiešām Tevis žēl, es zinu kā būtu,
Ja būtu Tevi sastapis gadu vēlāk,
Varbūt mūsu attiecības pastāvētu arī tālāk,
Es šajā brīdī esmu vīlies pats sevī,
Nepārmet sev, vaina nav Tevī.
PIEDZ. x (2+2)