Aizjāja latvietis

Tur aizjāja latvietis pasaulē tālu,
Uz kumeļa stalta, kā dimdēja vien.
Uz mūžu viņš atstāja dzimtenes malu,
Tam liktenis bij lēmis tur palikt arvien.
Par velti tu, jaunajā līgavā gaidi -
No skumjā un sērām tev nomākts ir prāts.
Par velti tu skatus uz ziemeļiem raidi -
Vai pārnāks reiz mājās sengaidītais draugs?
Kur ziemeļu puteņi kaukdami griežas,
Un kalnos un pakalnos briesmīgi šņāc,
Kur priede pie priedes kā draudzībā spiežas,
Tur latvieša kauli it mierīgi dus.
Vēl mirdams viņš lūdzas it žēli un drūmi,
Lai miesas ar zemi tam apberot ar,
Uz kapa lai zaļotu kadiķa krūmi,
Pār latvieša nāvi, kas liecināt var.