Ķirši

Agrajos ķiršos sārtums jau manāms,
Vasaras vējā ogu oilnie zari klanās.
Debesu vidū, mierīgi lido,
Tumšzili putni un tālumā zūd,
Gribas tur būt.
Ķirši kad dārzos, liesmaini blāzmo,
Asinis nevaldāmas sirdī karsti brāzmo.
Skatienā zilgā, veros visilgāk,
Dienas man priekā tik zeltainas mirdz.
Tevi sirds mīl.
Atmiņām sirdī neļausim gaist,
Dienas būs daudz vēl, bet mirklis neviens,
Nebūs tik skaists.
Ja mani mīli, ja tevi mīlu - dvēsele laimīgā -
Vasaras mirdzumā abiem mums kaist.
Sulīgie, sārtie ķirši vēl zarā.
Ko gan man nesīs naktis zilās, naktis garās.
Laime šī skaistā, rudeni aiztrauc,
Zinu no nanis tu aiziesi prom,
Zinu es to.
Neļaujos sāpēm, skumjas lai gaist.
Varbūt vēl ilgi kā vasasrā būs - saules oilns gaiss?
Ja mani mīli, ja tevi mīlu -
Dvēsele laimīgā vasaras mirdzumā, abiem mums kvēl.
Zaļajās lapās, ķirši mirdz vēlie,
Rudeni vēstot elso vēji, aiziet vēlas.
Debesu vidū, gājputni lido,
Dzirdot cik atvadu sveiciens tiem žēls -
Vasaras žēl!