Balāde par kaupēnu

Ak jūs meži, tumšie meži,
Ļaujiet man vēl padomāt.
Rīt man jāiet tiesas priekšā,
Patiesība jāstāsta.
Tiesas kungs man bargi vaicā:
Cik jūs bijāt laupītāj?
Mēs pavisam bijām četri,
Kas viens otru nenodod.
Pirmie bija tumšie meži,
Otrais bērais kumeliņš,
Trešaus asiņainais duncis,
Ceturtais es, Kaupēns pats.
Tiesas kungs man bargi vaicā:
Vai grib dzīvot vai grib mirt?
Labāk es kā puika mirstu,
Nekā draugus nododu.
Un, kad manis vairāk nebūs,
Rociet mani mežmalā,
Un uz mama kapa rakstiet:
Še dus Kaupēns - laupītājs.
Plūciet rozes, plūciet neļķes,
Sūtiet manai līgavai,
Lai tā meklē sevim citu,
Labāku par Kaupēnu.
Laimīgs tas, kurš vēl nav dzimis,
Laimīgs tas, kurš nomiris.
Laimīgs tas, kurš savu sirdi,
Vēl nav mīlai atdevis.