Mana vasara aiziet

Mana vasara aiziet klusumā,
Vien nav vairs kur slēpties,
Nav tevis tuvumā.
Un es jau jūtu, ka mūžs,
Ir kā zvaigzne, kas dziest. vienreiz,
Mūsu vasara beidzās, kā vēlējies.
Vai tagad vairāk ir prieka?
Kā tev šķiet?
Un nu jau ar katru dienu,
Arī atmiņas dziest.
Paliek vientulība vien,
Jau esmu pieradis mazliet.
Lēnām atnācis miers,
Sācies vientulības miers.
Un vasara aizies, tiķo sākusies,
Kaut ar to viss nav beidzies,
Un apstājies.
Žēl, ka dzīvojam vienreiz,
Bet - it kā nezinot to.