Ir septiņi no rīta

Ir septiņi no rīta Rīgas ielās,
Uz trotuāra guļ vēl agrīns sals,
Un autobusu gaidot ielas malā,
Man liekas burzmā dzirdu - Tava balss,
Bet Čikāgā ir desmit pievakarē,
Un auto straume mani mājās nes,
Es atceros kas notikās šovasar,
Kar Rīgā satikāmies Tu un es,
Piedziedājums:
Un vakaros uz vecpilsētas torņiem,
Pret dzimtām debesīm es pakāpšos,
Trīs spožākās no zvaigznēm, kuras redzu,
No debesīm uz brīdi aizņemšos,
Ar viņām rakstīšu cik daudz Tevi mīlu,
Par debesīm un jūrām, kas mūs šķir,
Lai visa pasaule tad redz un brīnās,
Cik liela mūsu mīlestība ir.
No Mičiganas ezermalas rītos,
Mani pamodina vēja brāziens spējš,
Es atceros kā tavās matu cirtās,
Rotaļājās Daugavmalas vējš.
Kad pusdienlaikā saule lietu aizdzen,
Es eju Vērmaņparkā pastaigāt,
Un pasmaidu, kad atceros cik nesen,
Vēl puķuzirnīšus Tu pirki man,
Piedziedājums:
Mūzika: Čikāgas piecīši,
Vārdi: Čikāgas piecīši,
Izpildītājs: Čikāgas piecīši.