Pavasara mirkļi

Tu sities kā putns pret logu un zini,
Ka nelaidīs iekšā Tu lūdzies un prasi,
Un iekrīti kupenā dziļā un aukstā,
Un aizmiedz lai nejustu alkas pēc dzīves,
Bet asinis dzīslās par dzīvi liek manīt,
Tu celies un lido uz augšu - uz augšu,
Un sities kā putns pret logu un zini,
Ka nelaidīs iekſā Tu lūdzies un prasi,
Nav laika priekš atvadām smaids kļūst par dūmiem,
Es nejūtu Tevi tik cieši kā agrāk,
Un sāpes kā putni pret sauli kas lido,
Un uzplēs Tu brūces un nokrīti ceļos,
Bet asinis dzīslās par dzīvi liek manīt,
Tu celies un lido uz augšu - uz augšu,
Un sities kā putns pret logu un zini,
Ka nelaidīs iekſā Tu lūdzies un prasi.