Tur augšā uz kalna

Tur augšā uz kalna,
Kur alpu rozes zied,
Tur vakaros vēlu,
Vēl meitenes iet.
Tur augšā uz kalna,
Mazs namiņš ir celts,
Tur dzīvo mans dārgais,
Mans prieks un mans zelts.
Jo augstāk stāv pulkstens,
Jo tālāk zvans skan;
Jo tālāk man’ mīļā,
Jo lielāks gods man.
Cik debesīs zvaigznes,
Tik reizes viņš man’,
Tik reizes viņš mani,
Ir skūpstījis ar’.
Kad skūpsta viņš mani,
Tad spēki man grūst.
Ak, laimīgais brītiņš,
Vēl kādreiz man būt’.