Mīļā magonīt

Tavi vārdi ir kā maldinoša smarža vējā -
Mīļā magonīt.
Kad es gribu, lai tu esi mana saule,
Tad tu sēdies mākonī.
Tu mani reibini ar skaistumu,
Bet kad es gribu tavus matus, tad tu saki -
Nē, pagaidām vēl nē.
Tā es gaidu, gaidu, gaidu katru jaunu dienu -
Mīļā magonīt.
Bet tu atkal kaut kur tālu esi prom no manis -
Savā mākonī.
Vien tavu vārdu garām aiznes vējš,
Es atkal dzirdu tavu maldinošo -
Nē, pagaidām vēl nē.
Piedziedājums:
Mīļā, mīļā, mīļā magonīt,
Tavi vārdi izkaisīti vējā.
Mīļā, mīļā nebēdz mākonī,
Mākoni var projām aiznest vējš.
Tagad redzu tikai tavu izgaistošo ēnu -
Tītu dūmakā.
Tā tu atkal aizej savu iedomu un savu,
Maldu plīvurā.
Nevienam nepateikusi vēl - jā,
Tikai maldinājusi ar savu -
Nē, pagaidām vēl nē.
Ko gan darīsi tu tālāk visu savu mūžu -
Mīļā magonīt.
Ja no katra karsta pieskāriena vienmēr slēpsies,
Savā mākonī.
Tā tu nosirmosi nemanot,
Un tad būs par vēlu nožēlot, to savu -
Nē, pagaidām vēl nē.
Piedziedājums:
Mīļā, mīļā, mīļā magonīt,
Tavi vārdi izkaisīti vējā.
Mīļā, mīļā nebēdz mākonī,
Mākoni var projām aiznest vējš.