Zarinsh dzer

Tā, te laikam atkal es, ar savu ZAIŅU.
Davai davai, vienu viksiņo davai.
Man bija reiz čoms,
Kas par zariņ tika saukts,
Un newainojat mani,
Ka vinš dzert bija sācis.
Dzert viņam patika no laika gala,
Un māte viņu sita augu vakar, dien.
Nu tāds niķis bija viņa mātei ar,
Ieraut kādu 0, 7 pa vakar ar.
Bļe, viss sajuka. bļe sūda telefons,
Kas par trubu tika saukta. Bļe,
Dziesma END.