Spārni

Mums tāds pienākums,
Būt kā klauniem cirkā,
Nekad neparādīt īsto seju,
Jo kādam grūti saprast,
Kādēļ viņš neiederās,
Un, ja tā tam būt, lai arī.
Spārnus uzdāvināt, pēc tam atņemt,
Kurš asaras tad slaucīs?
Mēs to labi zinām,
Kad tu runāt sāksi,
Mēs palīdzēsim tev kļūt neredzamam,
Varbūt, ka kādam paliks žēl tevis,
Un varbūt, ka kāds izglābs tevi un sauks līdzi.
Spārnus uzdāvināt, pēc tam atņemt,
Kurš asaras slaucīs?
Tā daļa no manis liek palikt cilvēkam,
Es palikšu pie sava un turpināšu gaidīt,
Kad kāds maīnīsies,
Un saulei pieskarsies,
Nevajadzēs turēt mani klāt.
Spārnus uzdāvināt, pēc tam atņemt,
Kurš asaras slaucīs?
Ja nebūsi cilvēks,
Kas tad varēsi tu būt?
Spārnus uzdāvināt, pēc tam atņemt,
Kurš asaras slaucīs?