Par dzimteni dziesma

Par dzimteni dziesma man sērīgi skan,
Par zemi, kur dzīvot nav novēlēts man,
Es svešumā klīstu ar ilgošanos,
Vai dzimtenes krastus Dievs ieraudzīt dos?
Gan svešumā klājies man labi arvien,
Bet dzimtene prātā stāv nakti un dien’,
Kur zvaigznītēs rakstīts mans bērnības stāsts,
Nav aizmirstams mīļotās māmiņas glāsts.
Kur vēl tā kā dzimtenē putniņi dzied,
Kur mežmalā puķes visjaukāki zied?
Kur vēl tā kā dzimtenē ozoli šalc,
Un dzintartīrs strautiņš tek putodams balts?
Ak, teci jel, saulīt, uz dzimteni steidz,
Un viņai no manis daudz sveicienu teic,
Un noskūpsti dzintara jūrmalu tu,
Kur dzimu un bērnību pavadīju.
Ak, dzimtene dārgā, tavs aizdzītais dēls,
Nāks mājās, pie tevis, kaut vakars būs vēls.
Kur pirmoreiz sauli tas ieraudzīja,
Tur aizmigt tas dusā grib pēdīgajā.