Pasta balodis

No dzimtenes sveiciens, cik mīļš sirdij tas,
Ja tālu no dzimtenes esi tu pats.
Ik rindiņu lasot, sirds prieku man rod,
Un cīniņā cerību uzvarai dod.
Piedziedājums:
Tādēļ vakars vai rīts,
Mūsu dziesma lai trīc:
Mazais pasta balodīti,
Lido šurpu no dzimtenes tu,
Līdz ar mazu vēstulīti,
Un dzimtenes sveicienu.
No sētas, kur dzimu un uzaugu es,
Ja sveicienu mīļu man balodīts nes,
Tad atmiņā uzaust man bērnības laiks,
Un tēva un māmiņas mīļotais vaigs.
No Gaujmalas sveiciens ja ilgu pilns, maigs,
Tad prātā nāk burvīgais ziedoņa laiks,
Tur meitenes līgojot vainagus vij,
Un, raugoties Jāņugunīs, gredzenus mij.