Presto appassionato
Es krūtīs nēsāju sirdi,
Kā saspriegtu vijoles stīgu.
Es mutē glabāju mēli,
Kā vasaras bezdelīgu.
Es sakrāju savos pirkstos,
Ritmu un atskaņu šķindu,
Es sakrāju tūkstošiem rindu,
Par tevi,
Par tevi.
Un kamēr tu būsi tālu,
Un kamēr tu būsi blakām,
Un kamēr tu pasaulē būsi,
Un pat ja viens palikšu es,
Es iešu pie tavām acīm,
Kā tuksnesī iet pie akām,
Es nesīšu tavu vārdu,
Kā vētra uguni nes.
Man nebūs vairs citas mīlas,
Man nebūs vairs citas brīves,
Man nebūs vairs citas dzīves,
Kā saullēkts, ko tu man devi.
Kad nosmacēs pēdējo vārdu,
Asiņu viļņi melni,
Kad paliks uz papīra pelni,
Tie sagulsies rindās,
Par tevi,
Par tevi,
Par tevi.