Dzejnieka dziesma

Es nēsmu dubļus bridis,
Es pats bijis dubļi ko brien,
Viss ko vēlos pie,
Akas mazgāties ilgi tik vien,
Mazgāties ilgi līdz nāvei,
Tīrs ūdens, tīrs ūdens un smilts,
Šūpojas akas vinda,
Kā Dieva elkonis silts,
Tad vēlos es asinis vemt,
Un izvemt to čūsku kas manī,
Lai pļavās es drīkstētu iet,
Ar māsiņu jērus ganīt,
Ar brālīti stabules maukt,
Un baznīcas tornī kāpt zvanīt,
Un pierunāt Dievu,
Lai ņem par eņģeli mani.
Es nēsmu mēslus mēzis,
Es pats bijis mēsli ko mēž,
Viss ko vēlos, lai māte,
Pie akas man līdzās sēž,
Rokās lai, māmiņ, tev dvielis,
Balts dvielis, balts dvielis vēss lins,
Tevis dēļ esmu kāvies, māt,
Sirds mana smaga kā svins,
Tad vēlos es asinis vemt,
Un izvemt to čūsku kas manī,
Lai pļavās es drīkstētu iet,
Ar māsiņu jērus ganīt,
Ar brālīti stabules maukt,
Un baznīcas tornī kāpt zvanīt,
Un pierunāt Dievu,
Lai ņem par eņģeli mani.
Un pierunāt Dievu,
Lai ņem par eņģeli mani.