Nav vērts

Jau atkal jubileju svētam,
Zviln goda vietā kliņģers mīksts,
Caur gaļas kalniem viesi ēdas,
Un vīna upē saprāts slīkst.
Uz galda runās skandē Raini,
Lai miesu līdzsvarotu gars.
Ak dievs, cik dzeju brīnumaini,
Pa savam katrs staipīt var.
Bet tautasdziesma skuju svārkos,
Pie durvīm bikli mīņājas,
Kā baidoties, lai traukos dārgos,
No viņas neiebirst kaut kas.
Un kamēr viesi loba augļus,
Un lūpas kafijtasē mērc,
Pār Raiņa kapu lido kraukļi,
Un žēli ķērc: “Nav vērts, nav vērts. ”