Liec, lai glāze staigā

Baudi zaļo jaunību,
Nebēdā par nedienu,
Dzīves rītā svaigā.
Kamēr brīva straujā sirds,
Dzīves priekā acis mirdz,
Liec, lai glāze staigā.
Līgaviņas izskatā,
Nāk un tevi bildina,
Pati mūza maigā;
Agrā laimē vaigi tvīkst,
Sirds vēl ticēt, cerēt drīkst.
Jaunība tik reizi zied -
Pasmaida un projām iet -
Neatnāks vairs maigā.
Un kas zin, tai šķiroties,
Prieki, laime līdzi ies. -
Kad no draugiem jāšķiras,
Rokas sniedzot, asaras,
Pamirdz skumjā vaigā.
Dod, kas nākas skumībai,
Bet par prieku jaunībai.
Kad tev matus cirtainos,
Dzīves vakars sudrabos,
Pienāks krēsla baigā,
Meklēt ies vēl atmiņas,
Tālu tālās jaunības.