Vilinošas skaņas

Viegli vilinošas skaņas,
Dejas zālē pārus nes,
Un mēs līdz rauti peldam,
Apkampušies tu un es.
Viegli kājas slīd pa grīdu,
Sārtāk vaigi sārtojas,
Tavi smalkie, baltie pirksti,
Manā rokā iedrebas.
Vai tā ilgi kopā diesim,
Vai mūs liktens neizšķirs?
Vai līdz pasaul’s galam iesim?
Laimes brīdis īss, tik īss.
Dejosim līdz spožām zvaigznēm,
Saules stariem mirdzošiem,
Un pār novītušām rozēm,
Aust caur miglu dzidrais rīts.
Klau, jau beidzas stīgu skaņas,
Nule sirdīm vainags vīts,
Nule rozes ziedi klanās,
Bet jau beidzas jautrais rīts.
Šķiroties vēl rokas spiežam,
Siržu sāpes remdinām,
Upes viļņos ziedus sviežam.
Acis pildās asarām.