Sinepes (par raimi)
A piektdienas rītā,
Viņa brauca uz Madonu,
No vistālākās Latgales,
Pa taisno caur Aglonu,
A tur mēs satikāmies,
Runājāmies, strīdējāmies,
Gandrīz sakāvāmies,
Un tad, tad mēs beidzām,
Un tad viņa teica -
Raimi, a tu nekad vairs,
Nebūsi laimīgs,
Raimi, a tu nekad vairs,
Nebūsi laimīgs,
Raimi, a tu nekad vairs,
Nebūsi laimīgs,
Raimi, Raimi, Raimi, Raimi,
Raimi, a tu nekad vairs,
Bet mani taču mani taču,
Nesauc par Raimi,
Vakarā viņa uzdāvināja man,
Divas neļķes,
A kas tās bija no rīta -
Tatatata tikai tādi,
Da kaktusa kāti,
Bet es, es taču gribēju,
Vienkārši atpūsties,
Vienkārši atpūsties,
Šūpolēs šūpoties,
Un karuselī vizināties,
Bet paņem mani uz Londonu,
Nununununu,
Paņem mani uz Amsterdamu,
Dadadadada,
A tikai trešdien brauksim uz Rīgu,
Man ceturtdien jāsatiek mammu,
Piektdiena bija jauna diena,
Piektdien bija jāsatiek tevi,
Piektdiena bija īstā diena,
Lai kristu, kristu, kristu, kristu,
A piektdienā mēs atceramies,
Ko kurš ņēmis, ko kurš devis,
Un piektdien tu man atkal atgādini,
Bet pieturi, lai es nesasistos,
Raimi, a tu nekad vairs,
Nebūsi laimīgs,
Raimi, a tu nekad vairs,
Nebūsi laimīgs,
Raimi, a tu nekad vairs,
Nebūsi laimīgs,
Raimi, Raimi, Raimi, Raimi,
Raimi, a tu nekad vairs,
Bet mani taču mani taču,
Nesauc par Raimi.