Mežs

Nav ko bēdāties un skaust,
Vēja ceļus neapjaust.
Vējā stāvēt, priecāties,
Kā tas nācis, kā tas ies,
Kā tas audzis, kā tas mirs,
Mūs no viņa neatšķirs.
Viegla vētra, vēsma smaga.
Klusā sirds top vēl klusāka, vēl klusāka, vēl klusāka,
Vēl klusāka mana taka.
Un kad pilns un kluss mans gaiss,
Arī vējš top manējais.